Ar dabu šķīvī

Latvijas gastronomija ir daudzslāņaina tāpat kā tradicionālais saldais ēdiens — rupjmaizes kārtojums. Latvijas kulināro mantojumu ir ietekmējusi gan poļu, gan zviedru, gan vācu, gan krievu virtuve. Tomēr cauri gadsimtiem ir saglabājusies būtiskākā Latvijas gastronomijas iezīme – galdā likt to, kas sastopams dabā, pēc principa „ar dabu šķīvī”. Tas būtiski iezīmējas arī mūsdienu Latvijas virtuvē.

KO NOGARŠOT PAVASARĪ

Ne tikai gardēdis, ikviens Latvijā pēc garās, aukstās un tumšās ziemas ilgojas pēc pirmajiem zaļumiem, kas ir tik aromātiski, sulīgi, kraukšķīgi, pārpilni vitamīnu! Pirmās skābenes, pirmās salātlapas, pirmie rabarberi, tāpat kā nātres un pienenes, zaķkāposti un gārsas sevī sakrājuši visu mostošās zemes spēku un spirgtumu, un tas ir jāizmanto! Tāpat neklājas aizmirst par dzīvības enerģiju bērzu un kļavu sulā

RABARBERI Katrā Latvijas sētā ir vismaz viens rabarbera cers, jo tas ir ne vien noderīgs, bet arī dekoratīvs. Rabarberu daudz izmanto pavasarīgajās virtuves negausībās – rabarberu plātsmaizē, rabarberu klimpās, rabarberu ķīselī, rabarberu čatnijā, rabarberu vīnā un daudz kur citur.

SKĀBENES Pirmo skābeņu dēļ pat rūdīti rīdzinieki dodas pļavās, lai meklē- tu līksmi zaļās, vitamīnu pārpilnās lapiņas, kas nekļūdīgi vēsta – klāt pavasaris! Senās pavārgrāmatās rakstīts, ka arī tolaik skābenes bijušas cieņā, ja ne citādi, tad kā garšzāle pie dažādiem ēdieniem.

BĒRZU UN KĻAVU SULAS Kad ārvalstu ceļotājiem piemin bērzu sulas, viņi apcer, vai tās iegūst, sulā spiežot klu- čus vai pagales? Sulas Latvijā izmanto simt dažādos veidos – pat attīrīšanās kūrēm! Bet pavasarī, viegli noraudzētas, uz Jāņu galda tās pārliecinoši izkonkurē pat smalkus šampaniešus!

KO NOGARŠOT VASARĀ

Latvijas vasara ir īsa, taču pārpilna gastronomiskiem pārsteigumiem, kurus nobaudīt vēlas ikviens. Latvietis vasarā dzīvo vienā elpā ar Māti Dabu – rosās sevis iekoptajā dārzā, kur aug pa druskai no visa, dodas uz mežu sēņot un ogot, bet uz upi vai ezeru – makšķerēt. Tāpēc saldēdienu rotā ķirsis, tāpēc uz virtuves galda rindojas meža ogu ievārījumu burci- ņas, tāpēc dūmu namiņā kūpinās paša ķertās zivis.

SAMS Latvijas lielākās zivs pagatavošana prasa īpašu attieksmi un prasmi, jo sama gaļa ir gana trekna un šķiedraina. Pārvērst smalkā restorāna ēdienā palīdz nogatavināšana – divas, trīs dienas loms jāpatur aukstumā, lai viesiem pasniegtu viegli sārtu maigas konsistences zivi.

SKĀBIE ĶIRŠI Skābie ķirši veselībai ir krietni noderīgāki par saldajiem, jo to ogās ir daudz melatonīna, kas cilvēkam palīdz cīnīties ar novecošanu un bezmiegu. Bet, ja runājam par gastronomiju, tad nopietnas saimnieces uzstāj, ka ievārījumam, sīrupam vai vīnam der tikai skābie ķirši.

LĀCENES Lācenei, kas tik omulīgi jūtas Latvijas augstajos purvos, tālāk uz Dienvidiem ir par karstu. No šīs grūti pieejamās, aromātiskās meža ogas var pagatavot medainu ievārījumu, kas lieliski sader ar deserta sieriem, vai kompotu, kuram diezin vai var atrast līdzinieku.

 

KO NOGARŠOT RUDENĪ

Latvieši zina, ka rudentiņš ir bagāts vīrs, tāpēc ir gatavi saņemt tā dāvanas – meklēt meža skaistākās baravikas gardai mērcei, lasīt no ērkšķainajiem krūmcidoniju zariem citrondzeltenos, dzintarainos augļus sīrupam un sukādēm vai pat doties medībās, kad brieža vai aļņa liemenis ir tikai pievienotā vērtība dienai, kas pavadīta pirmatnējā tuvībā ar mežu. Rudeņos Latvijas daba garšo īpaši!

CIDONIJAS Krūmcidonijas dzeltenie, skābie un cietie augļi kļuvuši par Latvijas citronu, lepnumu un modernās gastronomijas īpašo sastāvdaļu. Kopš bērnības ikviens Latvijā pazīst caurspīdīgi iecukurotās, sagrieztu cidoniju daiviņas, ko mājās izmantojam limonādei, svētku kūkai un pat ķirbju kompotam.

BRIEŽA GAĻA Latvijā var lepoties ar Latvijas briežu dārziem – bagātiem, vērienīgiem, labi pārvaldī- tiem, dabiskā vidē ierīkotiem. Brieža gaļa vienlīdz labi iederas kā dārzāju sautējumā, ko pasniedz vienkāršā ģimenes sestdienas maltītē, gan smalka restorāna tartarā un steikā.

BARAVIKAS Baravika ir augstākā balva, ko iemanto kaislīgs sēņu mednieks. Sviestā ceptas, saldā krējumā sutinātas, kaltētas, sālītas, zupā vai pastētē pagatavotas – baraviku gastronomisko parādi var turpināt bezgalīgi. Un skaidrs, ka paša atrastas sēnes garšo vislabāk!

 

KO NOGARŠOT ZIEMĀ

Drēgnums prasa savu – Latvijas ziemas ēdiens ir sātīgs un ar raksturu. Vislabāk silda vienkārši un pamatīgi ēdieni, kas gatavoti no pašu audzētiem dārzeņiem un labības. Gadsimtiem Latvijā ir auguši rāceņi un rudzi, tāpēc katram latvietim šo ēdienu garša saistās ar mājām. Bet pīlādži? Pīlādžu ogas jau kopš seniem laikiem izmantotas kā vitamīnu avots, garšviela un ārstniecības augs. Un viegli rūgteni – lai sajustu dzīves īsto garšu.

RUPJMAIZE Tik gardas rupjmaizes kā Latvijā nav nekur citur! Tās īpašo garšu veido mūsu vēsture, atmiņas, sapņi un izpratne par lietu kārtību. Rupjmaize ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, jo tā mums ir ne vien dienišķā spēka avots, bet arī nācijas vienotības zīme.

PĪLĀDŽI Kaltēti un pulverī saberzti tie ir smalka garšviela dažādām mērcēm un marinādēm, savukārt, želejā un marmelādē tie pārvēr- šas ideālā akcentā siltam gaļas ēdienam vai maigam sieram. Pīlādzis ir laba piedeva āboliem kompotā vai medum un liepziediem karstā tējā.

RĀCEŅI Rācenis jeb turnepsis ir senākais Latvijas sakņaugs. Ieguldot savu artavu, pasaules pavā- ru aizsāktā, seno un aizmirsto dārzeņu renesansē, atklāj rāceņus no jauna – sautējumos, sacepumos, krāsnī ceptus, bet vislabāk salātos ar kūpinātām zivīm un riekstiem!

Partners